trešdiena, decembris 30, 2009

.Meet me at Mikes.


Hāāj. (sun)
Šodien ir laba diena. Ir tik liela gandarījuma sajūta, ka tagat es bezspēkā pāris stundiņas varētu paslinkot.

Vakar mani nelika mierā domas par mazo meiteni. Bezdarbībā pirms gulētiešanas paņēmu savus bērnības albumus.. Mazajai meitenei bija manas zilās acis! Ahh. Ceru, ka šis sapnis liks mani mierā..

What's wrong with you today, m? Cilvēki šodien ir tik.. tik.. īgni un kašķīgi. Izskatās, ka tagat visi jau neapzināti meklē kašķi. Žēl.

Rīgā mani zābaki [nu labi, čībzābaki, hihi] bija izmirkuši. Bet man patika ar viņiem lēkāt. Jautāsiet, kāpēc? Jo bija sajūta, ka manī ir daļiņa no vasaras un es lēkāju pa peļķēm. Nu jā. Savā ziņā es to arī darīju. Zābakos bija sakrājušās ne tikai peļķes vien, bet arī Daugava komplektā.

Es novirzījos no tēmas. Tātad:
* man šodien pa visu Cubusu sekoja apsardze [beigās sāka pat smieklīgi palikt];
* kādā citā veikalā viena [atvainojos] BigMac tante tēloja pasaules nabu pielaikojot xs maiciņu. Tā jau nekas, ja viņa mani nebūtu iegrūdusi pakaramajos un kautko nomurmulējusi;
* dabūju ar koferi pa celi, jo dažs labs nevarēja pievērst sev savādāk uzmanību.

Šausmene One missed call ir tīīk smieklīga. Sēdējām ar S. un smējāmies. Viss mums jau rādījās parodijas versijā. Nē, bet nopietni. Un tas čalis ar ķerru..

Šodien es dabūju piecus auskaru pārus pa 2.50. wuhuu. Skaistuļi. [lick]

Man ir apņemšanās saraksts nākamajam gadam. ^_^

Es eju dziedāt un ķert tauriņus magoņu laukā.!

Like she'll always be - Jimmy Eat World

Xoxo.
I.

otrdiena, decembris 29, 2009

Enģelis.

Es izgāju ārā no savas istabas, dzīvokļa, mājas. Bija sajūta, ka kaut kas nav tā. Cilvēki apkārt staigāja tādi.. bālāki nekā parasti. Viss izskatījās pelēkās krāsās. Es devos pie jūras. Savas jūras. Pagriezos pa labi, lai dotos uz savu baļķi, bet.. tur jau kāds sēdēja!
Bija septembra beigas. Vai varbūt arī oktorbris. Nezinu, bet ārā bija pavēss.
Galvā atcerējos ainas, no lielās vētras, kas bija pagājšgad. Pēc tās, no jūras arī tika izskalots šis baļķis. Uz tā es vienmēr sežu, kad atnāku šurp. Bet šoreiz, kāds tur sēdēja. Tā bija maza meitene. Izskatījās, ka apmēram sešus gadus veca. Viņas zeltaini blondie mati lokojās gandrīz līdz pat dibenam. Viņa pagriezās uz manu pusi un pasmaidīja. No šīs meitenes nāca tāds mīļums un jaukums, ka es pat nespēju neapsēsties viņai blakus.
"Sveika. Ko tu šeit dari? Ir vēss. Vai tev nesalst?" es jautāju meitene, kura sēdēja vien baltā kreklā un vējā plandošos svārkos.
Mazā tikai pasmaidīja un sacīja: "Es tevi jau gaidīju. Nē, šeit ir tīri silti."
"Kā tevi sauc? Vai es tevi pazīstu? Kur ir tavi vecāki? Viņi droši vien uztraucas.." es biju apjukusi, tādēļ visas manas domas nu pārtapa vārdos un vēlās ārā pār manām lūpām.
"Tu mani nepazīsti, vēl ne. Bet esmu daļiņa no tevis." mazā sāka tik aizrautīgi, mīlīgi smieties, ka es aizmirsu visas domas, kas bija manā galvā.
"Zini,es tevi gaidīju lai ko pateiktu. Lūdzu, nesabojā visu, kas tev ir. Es tevi ļoti, ļoti mīlu un mīlēšu." meitenes actiņas iemirdzējās un viņa novēzēja savas garās, skaistās skropstas.
Nu manī parādījās sajūta. Es jutu, ka man viņa jāsargā. Es saprotu, ka viņu tikai pirmo reizi redzu. Bet tomēr kaut nedaudz es mīlu viņu. Patiešām.
Meitenīte pieleca kājās un veikli pienāca pie manis. Tad viņa iesēdās man klēpī un uzspieda vēsu, mazu bučiņu man uz vaiga.
"Gaidi mani un mīli, cik stipri vien vari. Es mīlu tevi, mammīt." un meitene pazuda.

Šķiet, ka tur es nosēdēju stundas. Varbūt vienu, vai divas. Bet varbūt arī sešas. Sāka krēslot un es devos mājās.
Kad iekritu savā gultā, mani paŗņēma tāds nogurums un labsajūta, ka es tūlīt arī aizmigu.
Es sēdēju parkā un man tieši pretī bija kāds jauks pāris ar savu meitiņu. Tad es pamanīju ko savādu. Tā biju es! Pieaugusi. Un šķiet, ka tā bija mazā meitene, ko šodien redzēju. Sieviete paņēma mazo meiteni rokās un sāka kutināt. Viņi palēnām devās prom. Maziņā mani ieraudzījusi pasmaidīja un pamāja man..

--------
Sveiki. Es jau teicu, ka man rādās visai dīvaini sapņi, vaine? Nu ja arī nē, tad es saku to tagat. Tieši mirklī, kad meitene man pamāja, mamma mani piecēla. Žēl. Tomēr pat tagat man ir sajūta, ka šo meiteni es vēl satikšu..
Nu lai kā arī būtu, es ceru ka nejūdzos.
Ārā snieg. Daudz snieg. Man sāp vēders un es ēdu ķiršu saldējumu.

Snow Patrol - Chasing cars

Xo.xo.
I.

pirmdiena, decembris 28, 2009

H A P P I N E S S


Prieciņš. Šodien es biju slidot. Jejejē. Bija tiešām dikti forši. Tikai man tagat baigi nāk miedziņš.

Mana grāmata kautkā nelasās. Viņa ir tiiiiik interesanta, bet mana roka neceļās lai izņemtu to no grāmatuplaukta.Žēl. Nikolass Evanss - Ūdensšķirtne.

Uz galda stāv svecīte, kura piesmaržinājusi visu istabu ar jauku lavandas aromātu.mm.

Šodien viss škiet tik pārliecinoši mierīgs, ka pat manas bailes neuzmācās. Jauki. Man sāk iepatikties nebaidīties. ^_^

Pēdējās dienās es skatos visnotaļ muļķīgas filmas. Hanna Montana, A Cinderella story, utml. Nē, ir jau jauki, bet neraksturīgi man.

Vēljoprojām nav ne jausmas ko darīšu jaungada vakarā. Negribu, nepavisam negribu sēdēt mājās.

Mans kunģis jau sūdzās par pārāk lielo parības pieplūdumu pēdējās nedēļas laikā. Man vienkārši gribas to visu izvemt laukā. Sajūta ir kā pārbāztai mīkstajai rotaļlietai. Itkā mīksta, bet ne tā kā vajag.

Manas domas [iespējams ar ķermeni komplektā] lidinās paris centimetrus virs zemes. UN ES TIEŠĀM NEZINU KĀPĒC

..pēc nakts vienmēr nāk diena, pēc tumsas, vienmēr gaisma...
šķiet, ka tā arī ir. Pirms divām dienām šķita, ka vieglāk būtu nosisties, nekā pārciest šo vienaldzīgi nepanesamo tukšumu sevī. Ja manas jūtas būtu caurspīdīga bumbiņa ar ūdeni, tajā dienā ūdens būtu pielijis ar piķa melnu tinti. Bet jā, tagat es par to nedomāju. Esmu laimīga..itkā.


Tomēr es jūtu kādu būtni, kas dziļi manī iekšā kliedz pēc manas jūras, maniem vakariem, maniem saulrietiem un manu cilvēku tajos. Mīlu.Mīlēju.Mīlēšu.

Bučas.
I.

svētdiena, decembris 27, 2009

Freeze at moment.


Sveiki.

Noskatījos Gossip girl 1. sezonu. Sapratu, ka negribu vairs sēdēt šajās četrās sienās. Jāiziet ārā. Laiks ir pretīgs un žļura ir liela, bet man vajag svaigu gaisu.

Beidzot es nemurgoju, bet man bija sapnis par kādu apburoši skaistu puisi. Mēs sēdējām klints malā uz soliņa un raudzījāmies uz leju. Miglā lidoja domas, cerības un sapņi. Katra bija savā krāsā un ar savu ideju. Palika vēsi un viņš aplika savu roku man ap plecu. Tā mēs tur sēdējām un runājām. Ilgi.

Mana istaba atkal smaržo pēc vaniļas. Mmm.. Šķiet, ka šī diena pat varētu izdoties.

Spogulī negribu skatīties nepakam. Seja no "Ziemassvētku pārēšanās laika" ir palikusi sarkana. Wē.

Cherokii skraida pa manām rokām un izmisīgi cenšas tikt uz pleca. Bet man kut! Ā jā. Tas ir mans kāmītis. Balts ar acīm kā pogām. Man patīk viņu vērot. Šķiet, ka viņam problēmas nerūp. Skraidīt pa būra redelēm viņam liekas aizraujoši, lai darītu to lielāko daļu dienas. Protams, kamēr neguļ..

Eju skatīties Gossip girl 2. sezonu. Sāk iepatikties. Ununun man ir jauna šausmene. Dorothy mills.

Veiksmīgu atlikušo piparkūku graužšanu. [kā tas vārds pareizi jāraksta?! ><]

Bučas.
I.

sestdiena, decembris 26, 2009

Rain.Forest.


Es gribu prom. Jā. Gribu pārcelties. Gribu mieru un sapratni. Visi domā, ka baigi mani pazīst. Nekā. Es neesmu tā, par ko mani uzskata. Nemaz. Kādēļ viss notiek ne tā, kā gribās? Un ne vienmēr tā ir labāk. Es gribu jūru. Sēdēt krastā un raudzīties viļņos. Tas mani nomierina. Vai tas, ka es gribu kaut vienu cilvēku, kurš mani saprastu un kuram tiešām nebūtu vienalga, ir par daudz prasīts?

Pēdējā laikā es daudz domāju. Par dzīvi. Jā, es esmu laimīga, bet tas, kā es tagat dzīvoju nav tas, ko es gribu! Nemaz.

Divu dienu laikā esmu redzējusi vismaz sešas šausmenes. Patīk. Vismaz var droši atlēgties no realitātes. Heh.

Pēc šīs nakts murga sāk šķist, ka manas bailes pieaug. Mhh..

Esmu iemīlējusies "Mazajā Princī."

..ja tu mani pieradināsi, mēs būsim viens otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaulē. Es būšu tev vienīgā visā pasaulē..
/Antuāns de Sent-Ekziperī/


Klausos Placebo un skatos ārā pa logu. Diez kur dodas tas vīrs ar hūti un garo mēteli? Vai viņam ir ģimene? Vai varbūt viņš cenšas paspēt uz veikalu pēc cepumiem?!

Un kā Tev iet? ^^

xo.xo.
I.

piektdiena, decembris 25, 2009

Smile..or not?!


Labdieniņ.
Es graužu piparkūku savas galvas lielumā. Hehe.
Ehh. Ar svētku noskaņu bija kā bija, bet man patika. Mazais Konoriņš ir tīīk jauks. aaw.
Bēt enivēj - viss ko es gribēju pateikt ir daudz bučas Ziemassvētkos! ;*

FM Static - Tonight.mp3

xo.xo.
I.

trešdiena, decembris 23, 2009

You are my everything that I need to be happy.


čau.

Uz kalna man patīk, un es pat izdzīvoju. Vispār, bija dikti, dikti forši. Man tikai riebjas vilkties augšā, bet esmu par nūģīgu lai ietu ar kājām. Nenormāli ātri piekūst kājas. Nu neko - vilkos.

Jāsameklē mākslasskolā taisītās kartiņas. Mums pat ir egle. Jesjesjes.

Rīt ciemos brauks krustmeitiņa. Vispār jau viņa būs mana krustmeita janvāra sākumā, bet nekas. Mazai ir 7 mēneši. Tik foršs bebis. Būs vēl 2 mazie. phu.

Labi, man sāp galva ar kuru pa priekšu es ievēlos kupenā.

Jimmy eat world - Hear You Me.mp3

xo.xo. mīļie.

otrdiena, decembris 22, 2009





Yello. Šī diena ir jauka. Un auksta. Bet tomēr jauka.

Dabūju liecību un tā nav nemaz tik sūdīga, kā domāju. Mana zemākā atzīme ir seši. Ģeogrāfija. Nepatīk tas priekšmets. Vai arī skolotāja. Vēl īsti nezinu.

Šodien dabūju dāvanas. Šķiet, ka Ziemīši cilvēkiem saistās ar materiāliem svētkiem. Žēl. Savas saņemtās dāvanas es izpakoju tikai mājās, ko citi gribēja darīt jau saņemšanas laikā.

Brālis mani rīt ved uz kalnu. Hell yeah. Gribugribugribu. Dabūšu pārsimts traumiņas, bet nekas. Par iziet cauri savam dzīvoklim vismaz divreiz neatsitoties es nemāku. Tizlums.

Tikai tagat saprotu, ka ir brīvlaiks. Man tiešām nav ne jausmas ko es darīšu. Ehh. Draugi vairāk grib svinēt manu vārdadienu nekā es pati. Kaut kas laikam tomēr jāpasāk. Negribas domāt - citreiz.

Es mīlu mīlestību un man ar to pietiek.

xo.xo.

pirmdiena, decembris 21, 2009

Pirmais..


Sveiki. Šis ir mans pirmais raksts šeit. Lai nu kā, bet man iet jauki. ^^

Rīt pēdējā skolas diena un liecību saņemšana. Jābrauc uz baznīcu. vēē. Lai gan esmu kristiete un īpaši lielas pretenzijas man pret baznīcām nav, tomēr negribas braukt. Tur ir jokaina smarža, kas liek manam kunģim apmest kūleņus. Gluži kā bezmaksas brauciens pa amerikāņu kalniņiem.!

Pašreiz saiņoju dāvanas, jo dažus no draugiem rīt satikšu pēdējo reizi pirms Ziemīšiem, tāpēc jaapsveic laicīgi. Uz galda stāv ananāss, kas smaržo brīnumjauki. Lai kā arī gribētos nedrīkst ēst - dāvanai.

Tik daudz ko gribas izdarīt. Man vajag egli. Nav tā, ka es to vienkārši gribu. Nē. Man to vajag. Tā skuju smarža, kas mijas ar krustnagliņām, kanēli un piparkūkām. mm.


Lai nu kā, es dzeru kapučino un ir labi kā ir...
...pagaidām.