Weird.

hm. čau.

Varbūt Tu kādam patīc vairāk, nekā viņš to izrāda. - Būtu jau labi..

Ir sasodīti dīvaina diena. Es jūtos baigi slikti un ārkārtīgi superīgi reizē. Mana mīļākā diena - pirmdiena sanāca kā baigākais šits. Mākslene bez patīkamā bungu trokšņa fonā, nav tas. Tad ir nenormālākā garlaicība, un sajūta ir vēl dīvaināka, kā izejot bez telefona no mājas. Liekas, ka ir aizmirsts kaut kas svarīgs, pierasts. No šīm dažādajām emocijām man nāk reiboņi un vēmiens. Nezinu, smaidīt vai dusmoties?

Šodien mums pa pēdām dzinās suns. Man līdz nabai, un tas nekas, ka man no suņiem bail ir vēl vairāk, kā no zirnekļiem. Kad viņš sāka tuvoties manai kājai, acīs sariesās asaras. Bet kāpēc? Nezinu. Esmu palikusi.. hmm.. jūtīgāka?

Un atkal. Sēžu, rakstu šo ar asarām acīs un tauriņiem vēderā. Kāpēc, nu? Gribu vemt. Man ir slikti. Gribu lai mani kāds samīļo. Tā stipri, un pasaka, ka būs labi. Šim kādam ir skaists smaids. ahh. Kāpēc es nevaru vienkārši būt maza meitene, kura ierāpjas lielajam brālim klēpī, un saritinoties aizmieg? Tas būtu vieglāk. Daudz, daudz vieglāk. Bet ja nav sāpju, nav prieka, vai ne?

Manās smadzenēs ir mazs dīvainis, kurš sagrauž visu, ļaujot man domāt tikai par vienu lietu. Lietu? Nē, cilvēku. Un tas, ko viņš dara, liek man jukt prātā. Es vienkārši gribu tā klusām pieiet klāt, stipri, jo stipri apskaut, un tā bez paskaidrojumiem kādu laiku stāvēt. Bet vai ar to viss beigtos?

Vieglāk ir nedomāt. Ir tik viegli vienkārši truli sēdēt un blenzt kādā vietā, bet skatīties tālumā. Nedomāt ne par ko, bet justies kā lellei, un ļaut tukšumam par sevi valdīt. Tas ir jauki. Nav ne jāsmejas, ne jāraud.

Iesit man lūdzu pļauku, un pasaki lai atmostos. Bet es domāju, ka nespēju. Tad es sāktu raudāt, bet beidzot būtu labāk. Tā sasodītā neziņa, starp divām tik svešām pusēm, liek man justies caurai. Itkā lielais emociju bumbulis būtu kāpis pāri dzeloņdrāšu sētai, un tur uzkāries. Arī viņš, tāpat kā es, nesaprot, kāpt atpakaļ, vai velties uz priekšu.

Hinder- Lips Of An Angel.mp3

xx.
I.

Mistake. /heatemyheart/

Saule beidzās. Prieks arī. Esmu ļoti dīvaina pēdējās divas dienas. īsti nezinu ko gribu, bet zinu tikai to, ko negribu. Taču iespējams, ka tas, ko gribu ir tik liels, ka pārsit visu pārējo. Līdz ar to es vairs neko nesaprotu. Shitty. Un ja es pati nesapratīšu, kas ir mana lielā vēlme, vai ja to nedabūšu, tad kas tad? Staigāšu kā piedzērusies lelle. Esmu ļoti apdullusi. Jā. Bet ja nu šī vēlme ir kāds, nevis kas? Tad labi nav..

Atkal snieg. Lai arī kā es centos izbaudīt ziemu kamēr viņa vēl ir, tagat man viņa ir pieriebusies ļoti. It īpaši pēc tik superīgi saulainām dienām. Nespēju ne piecelties, ne padomāt. Kaut gan sniegpārslas arī tagat izskatās apbrīnojami skaisti, un es uz tām lūkojos kā mazs bērns, kura acu priekšā nolikta milzu konfekte.

Acis līp ciet.

xoxo.
I.

Plaukstas lieluma pavasaris.

Čau.

Arā ir vienkārši seksīgs laiks. Gribu iet, skriet un lēkāt. Mīlestība no pirmā acu skatiena.
Sajūta kā vasarā, vai vismaz maijā. Enerģijas pārpilnība. Un tagat man vairs nevajag vasaru, tikai siltu ūdeni. Gribu peldēties ezerā jūrā, vai vienalga. Bet ļoti, ahh.

EJ UN IZDARI TO KO TU VĒLIES. NEBAIDIES. NEVILCINIES. TU PALAID GARĀM SAVU DZĪVI SĒŽOT VIENMUĻI PIE DATORA UN SAPŅOJOT PAR TO KAS VARĒTU NOTIKT. PIEPILDI TO!

Bučas.
I.

Emiliana Torrini- Jungle Drum.mp3

Mīlestība ir pati svarīgākā lieta pasaulē, bet beisbols arī ir diezgan labs.

Gregs - 8 gadi

Arlabunakti.

Cilvēki ir dīvaini. Daži uzdzen tādas skumjas, ka man pat trīc kājas, un gribas vienkārši pazust, bet citi spēj likt man priekā lēkāt. Viņi pamodina dinozauru barus manā vēderā. Tie vairs nav taureņi, nē.

Nu viss ir skaidrs. Tā ir robeža. Tikai es nezinu vai to spēšu. Mana sirds ar smadzenēm atkal negribēs draudzēties un es padošos. Tad es atkal pārmetīšu sev. Esmu sasodīta nūģe, bet ko tādu es pagaidām piedot nespēju, lai gan apzinos, ka spēšu.

rīt 18.00, jā.

Cilvēki ir pretīgi,samaitāti u.t.m.l. Ouk. ne visi, bet Grizlijs tiešām. īu.

Futbolisti ir seksīgi.

Un zini kas seko vēzītim? Spīļaste.

Es lieliski apzinos, ka cilvēkiem ir ļoti garlaicigi šo te lasīt, ja kāds to vispār dara. Un man žēl..

Astronout-Chockolate.mp3
xx.
I.


Vislielākās sāpes cilvēkam uzliek nevis Dievs vai liktenis, nevis slimība vai nabadzība, bet vislielākās sāpes cilvēks izdara cilvēkam. Šīs sāpju jūras neviens nav pratis izsmelt, un arī vārdu tām vēl neviens nav devis. Šai sāpju jūrā reizēm noslīkst spēcīgi peldētāji, pazūd neziņas dzīlē un neatgriežas vairs darba krastā.

Kinolenta.

Čau.

Jauns nosaukums. Npeierasti.

Jūtos pamatīgi saraustīta gabalos. Es itkā apzinos visu, bet tajā pat laikā es neko nesaprotu, un līdz galam neizjūtu. Ir pārāk dīvaini. Liekas, ka tik daudz kas ir jādara, bet man nav ko darīt. Sēžu mīkstajā gultā un domāju kāpēc viss ir tik sasodīti tizli. Cik lieli kretīni var būt cilvēki, kuriem tu pilnībā uzticējies un sauci par saviem draugiem. Stulbi.

Man nāk miegs un nu es tiešām katru dienu arvien vairāk vēlos to jauko sauli, un silto vasaru. Tumsa nomāc. Man ir jauns mīļākais. Es tikai nezinu vai mūsu jūtas ir abpusējas - Vasara.

Tas skan dīvaini? Es gribu pie psihologa. Nopietni. Jau kādus divus mēnešus. Varbūt tas man spētu palīdzēt apjaust to, kāpēc es vispār dzīvoju, un ko īsti es gribu. It īpaši tagat, kad manī ir lielais melnais nekas. Es pat nezinu kā to raksturot. Jo iekšēji es plosos, kliedzu, bet ārēji iskatos pēc skumjas lelles, kas nespēj nobirdināt ne asaru. Īsti pat neapzinos ko daru..

mhh.

Many of hnyror.mp3

sh*t.

Nošaut tevi, mīļais.


Vai arī mani..

Congratulations, bitch.

Jes.

Šodien ir 1.marts un I loooooovee it. Tikai ārā ir plūdi, mani gumpīši ir cauri un veikalu plaukti ir tukši, yo. Kurš man nopirks jahtu?

Es tā mazliet aizdomājos par vecajām muižām.Varbūt ne Latvijā, bet pasaulē noteikti. Kāds grauzts, pamesta pils vai muiža, kur tagat mazi bērni vasarā spēlē paslēpes, vai ziemā izved pastaigāties suņuku. Agrāk taču tur varēja notikt viesības. Ar tām lielajām kleitām un muzikantiem. Ir tik dīvaini apzināties, kas tik vien nenotika uz zemes, kas atrodas zem tevis. Weird.

Un man ir jauna dienas atziņa, ko es te nerakstīšu, jo šito te varbūt lasīs Artūrs. ^_^

Manā istabā vajag pārmaiņas, jo tās tapetes ir horrriblee. Ja es krāsošu gaiši rozā sienas, mani kāds nošaus. vī. tāpēc es krāsošu pelēkas ar lillā kaķi. Nēē. kiviju. jā. nē. ahh.

PIEZVANI MAN 19.00 UN PASAKI, KA MAN PĒC ĢITĀRAS JAIZIET. ļabi?

Rvb būs psihologs, jo viņš redzēja, ka manā sejā ir emocionālas sāpes. dīvaini. es pat nobijos, kas viņš to pateica skaļi.

Bardaks. Istabā un galvā.

Nick Lachey - What's left of me.mp3