It's always been you.

Katru ierakstu sāku ar tekstu, ka sen neesmu rakstījusi. Bet laboties es neplānoju. Nevēlos piegružot savu veci pamesto blogu ar bezjēdzīgiem tekstiem - tagat es daru šo, bet tūlīt jānomazgā trauki. Nē. Patiesībā man pat ir vienalga vai šo te kāds lasa. Sen neesmu rakstījusi brīžos, kad esmu tiktiešām laimīga. Manu ķermeni moka bezspēks un nogurums. Rokās, no lielās piepūles, ir tirpas, bet man ir labi. Varbūt es to nesaku skaļi un tik bieži kā kādam gribētos, bet es esmu loti pateicīga par to, ka man ir tik labi draugi. Ja nebūtu viņi un mazulis, manai dzīvei nebūtu jēgas. Tiktiešām. Dažādu emociju pilna diena. Prieks par sporta dienu. Kaut arī tikai trešā vieta, es nejūtos kaut ko zaudējusi. Tas mūs tikai vienoja. Vairāk vai mazāk, bet vienoja.
Mana maziņā jau skrien. Tik ļoti ātri, ka pieskatot viņu sešas stundas, šķiet, ka mani muskuļi atrofēsies. Bet tie nevainīgie ku-kū un smieklu spiedzieni liek neapstāties.
Čillojam pa ciemu. Man uz muguras ir nātrīte, bet nekas. jēe. sīkumi iztiks, bet i'm so fckin happy. damn, honey.
Un tagat esgribu visus aiz prieka apskaut. Ideāls dienas nobeigums. tiktiešām. Neko tādu es negaidīju, bet man ir tik milzīgs prieks par to. Asaras saskrien acīs.

Airplanes.mp3

Bardaks istabā, dzīvē un uz galda.

Neesmu rakstījusi sen. Šķita, ka to vairs nedarīšu, bet man ir nepieciešamība ik pa laikam izlikt savas emocijas. Man bija dīvains sapnis. Jā, tādi ir bieži viesi manā prātā, bet vēl neviens nav atstājis tik spēcīgas emocijas. ir pagājušas 9 stundas, kopš no tā pamodos, bet vēl atceros pat vissīkākās detaļas.
***

Sēdējām matemātikas stundā. Izgāju ārā no klases. Man sekoja G. Iedevu viņam lodi, bet tad viņš ar 3 šāvieniem sašāva mani. Bija sajūta, ka jūtu to pa īstam. Asaru straumītes ritēja pār maniem vaigiem. Nekad nevarēju iedomāties, ka mani tā pievils. Kaut gan tas ir tikai loģiski.Pārņēma milzīga tukšuma sajūta, kura vēljoprojām ir manī. Nē, man nesāpēja, bet ar lodi vēderā staigāju vēl 3 stundas. Aplūkoju savas dziļās rētas. Pēkšņi jutos tik izsmelta un nogurusi.Nokritu uz grīdas un vēros sienā. Nedomāju neko. Pulkstenis rādīja 17.08. Pēkšņi es atrados uz jaunās skolas jumta, un vēroju kā brauc policija. Sirēnas bija skaļas. No tām man griezās galva. Es sajutu vēderā sāpes. Tās bija stipras.Prātā ienāca doma, ka manī ir lodes ar smaguma centru, kuras mani sadragā. Bet nē. Šķita, ka krītu. Sirēnas palika tālākas, līdz apklusa pavisam. Un tad es redzēju seju. Skumju un bēdu pilnu. Šķiet, ka tās bija manas nāves dēļ..
***
Sapņu tulks man paredz daudz sīku neveismju, nožēlu par izdarīto. Taču tajā par laikā lielu enerģiju un prieku. Šķiet, ka tā arī būs. damn.


Muse symphony 3.mp3