sestdiena, oktobris 02, 2010

Wanna smoke.

un atkal.. lielais atklāsmes brīdis ir klāt. yaay.
Es saprotu, kā to visu var mainīt, padarīt citiem vieglāku. Bet nu es tiešām esmu sapratusi, cik neiedomājami liela egoiste esmu. ļoti vēlos, kaut varētu palikt tā, kas esmu tagad. psiho blondīne, tikai nesāpinot nevienu. un pie reizes, neciest pašai arī tik ļoti. Es varu būt aktrise. Tēlot slēptās emocijas. Skumju vietā priekus, prieku - vienaldzību. Tik tukši un pelēki, tik nesāpinoši..

Es gandrīz jau biju izmetusi šīs liekās domas sev no galvas. Gandrīz biju sākusi samierināties ar to, ka itin viss par to atgādina. MANA mūzika, kas nu vairs nav man klausāma, jo ir tik ļoti neciešami sāpīgi to klausīties.. viss.viss, ko nu mīlēju arī es. Bet tad atkal tikai viens mazmazītiņš teikums, un visas manas ciešanas sākas no jauna. nu kāpēc?

Atkarības vietā jaatrod cita? Tas palīdz, mazliet.