Čaau.
Laiks vairs nesteidzas. BEIDZOT!
Esmu slima. Jauki. Visu nakti neesmu gulējusi. Bet vienīgajā brīdī, kad aizmigu, mani piecēla un sāka lamāt par to, ka esmu apaukstējusies. Nu dooh, cilvēk. Ko es varu darīt, ka ārā ir -10 nevis +22 grādi un ka mana imunitāte ir ņerga? Šā vai tā mani nosūtīja uz plaušu rentgenu ar iemeslu kuru es pat izburtot nemāku. Akūts traheobronhīts. Tagat man ir pilni plaukti antibiotikām un dīvains inhubarots.
Ēdu musli ar melleņu jogurtu. ņamņam.
Ārā ir brīnumskaists laiciņš. Tikai atvērt acis nevar - sniegs un spožā saule pamatīgi apžilbina.
Ciest nevaru antibiotikas. Tagat sēžu kā narkomāne ar trīcošām rokām pie datora un cenšos nospiest pareizo podziņu. Kaitinoši.
Grūti parakstīt.
Gribu vasaruuuuuuuu. [h] Man jau līdz kaklam tā žļura, kāju slīdēšana un mazo sniegpārsliņu kušana manās acīs. Gribu t-kreklus, šortus, sandales, smiltis, sauli, ezeru, jūru. mm kā pietrūkst.
viss. eju lasīt.
xx.
I.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru