Ir gandrīz pagājusi kātrējā bezjēdzīgi, bet tomēr jauki pavadītā diena.
Jojojo. Un tagat man īr. Hennas tetovējums. Domāju, ka būs melns, vai kaut tumši brūns, bet ir koši orandžs. Hell yeah. Pasta ož pēc kafijas, ar indijas aromātu un nelielu sūdu piesitienu.
Kurš bezjēdzīgi lasa literatūras grāmatu? Hmm.. es! 136.lpp jaizlasa. Sīkums.. mhmm.
Vakar man bija garlaicīgi. Dienas sākumpusē. Pat ļoti. Es iztīrīju māju [visu, nevis tikai savu istabu], izmazgāju, izžāvēju matus un izfilēju viņus. hihi. Tagat pus miskaste ir ar matu kušķiem.
Brr. es laikam nepieradīšu pie domas, ka manā istabā kāds sēž, vēro mani, un skatās televīzoru. Mani neinterisē, ka tas ir hokejs, kaut arī parasti es to skatos.. Tas traucē. Pamatīgi. Es domāju. Dzīvoju savā mazajā pasulītē un kaut arī bezjēdzīgi, tā ir un paliek MANA pasaule. Nemēģini to izprast, saprast, redzēt vai aptvert, jo tā ir tikai mana. Es tajā esmu tā, kas esmu un daru, ko gribu. Tur nav nozīmes tam, ko domā apkārtējie. Manas domas ikreiz apraujas, pie kāda krāciena, kad garām vārtiem palaista ripa, vai pie kāda gola. uff. grūti.
Manī ir dīvaina tukšuma, pretīguma, nezināšanas sajūta. Nemāku to aprakstīt, bet sajūta ir visnotaļ pretīga. Jūtu katru mazo lāsīti, kas iepil manā mutē, un rit lejā, pa ķermeņa iekšpusi.
Ir viena adrese, kura kliedē man laiku. Tur ir miljoniem bilžu. Gan skaistas, gan vienkāršas, bet burvīgas. Visas, kas atrodas manā blogā, ir no turienes. Un šodien es tur meklēju istabas. Tik jaukas. Arī es sev reiz gribētu forsu istabu. Sākt visu no jauna. Nevis milzīgu istabu, kur truli sabāztas daudz mēbeles, jo apnicis biedējošais tukšums. Un arī tukšu istabu, kur ir tikai labi, ja gulta. Gribu mājīgu istabeli, kurā es varēšu būt es. Itkā vienkārši un piebāzti, bet tajā pašā laikā pārdomāti un brīvi.
מספיק
Klausos ģitāras skaņās, kas gluži kā svaigs gaiss, piepilda manas domas. Tas ir jauki. Akustiskās versijas nudien skan labi.
אני אוהב אותך, קצת
xo.xo.
I.
All american rejects - It ends tonigt [acoustic].mp3
_________________________________________________________
Kritiens no ceturtā stāva ir tik pat sāpīgs kā no simtā, un ja jau man jākrīt, tad lai tas ir no cienījama augstuma.
Un ziņa ir šāda: tu mirsi. Rīt vai pēc desmit gadiem, bet agri vai vēlu tu mirsi. Kaut arī tu tam nepiekristu. Kaut arī tev būtu citi nodomi.
Tāpēc labi apdomā, ko grasies darīt šodien. Un ko gribi darīt rīt un visā atlikušajā dzīvē.
♥♥♥
do
one
thing
every
day
what
scares
you
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru