otrdiena, februāris 02, 2010

Depresīva dieniņa.


Yello..

Visi šodien mani pārprot. gandrīz pēc katra teikuma skan - tas bija uzbrauciens? PIE VELNA, NĒ.
Nepārpoti to ko es saku, jeb nepiedomā tur klāt savus vārdus. Vieglāk būs visiem..


Reālisti zina, kurp viņi dodas. Sapņotāji tur jau ir bijuši. /R.Orben/


Šodien es tiešām iešu ātri gulēt. Pārgurums ir milzīgs. Pa šīm divām dienām ir sakrājušās milzumdaudz emocijas. Varbūt es arī nezinu ko runāju. Varbūt. Vakar es noraudāju 40 minūtes, līdz bezspēkā aizmigu. visa bija par daudz. Nevis viena slikta lieta, bet liels, liels negatīvisma kamols.


not all drugs are good, you know. some of them are great.


Gribu satikt pāris cilvēkus. Nezinu vai tas būs labi, vai slikti, bet es to gribu. Taču man ir milzīgs laika trūkums. Diemžēl. Tā sasodītā skola mani nobeigs. Damn. Tik daudz ko gribu izdarīt, bet laiks tik ļoti ātri skrien, ka es nepaspēju neko. Varbūt nākamnedēļ, varbūt arī ne. Iespējams, ka tikai nākošmēnes.

Šodien ir seksuālas kupenas. Ja es vakar priecājos par to, ka man viņas ir līdz ribām, tad šodien es varu teikt, ka dažas ir pat augstākas par mani. Pie Lenīša šodien gājām slapjas un piekusušas. Ja sniegs ir līdz ceļiem, tad pus kilometru jāiet tiešām ilgi. It sevišķi, ja tevi grūž sniega kalnos.

...

..tā esmu tikai es, ar savām domām un sajūtām..

xx.
I.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru