pirmdiena, janvāris 18, 2010

I heart it.*

Čau.

Šī diena bija jauka. Neskatoties uz to, ka Rūdis ir pakaļa un ka es esmu ļoti,ļoti neveikls cilvēks. Slidinos ar piezemēšanos pēc 50 cm. Kājas gaisā, dibens pie zemes, galva pret ledu un sastiepts pirksts.
-eu. bāc. tev viss ir labi? O_o
-ām. itkā jā. [smiekliņi]
Tikai nesaki viņiem, ka es galvu pamatīgi atbliezu pret ledu. Viņiem tas nav jāzin. Labi meli lai par mani neuztrauktos ir tīri nekaitīgi. Un tagat neciešamas galvassāpes, bet tas laikam nav nekas jauns.

Skolotāja ir vispār galīgi šizī un man viņa tracina. Piekasās visur kur var. Eu nu, deja vai tad nav kustība? Ja nē, tad kas pie velna ir?

Gribu uz kalnu lai gan man ir bail no tā dīvainā bugeļa vai bogeļa. whatewaa.

Es tā apskaužu tos cilvēkus, kas smaida gandrīz vienmēr. Tik pozitīvi un prieka pilni. Vismaz izskatās. Viņus, vismaz vienu no viņiem es varētu vērot ilgi. Tie, kas ir slimīgi atpalikuši neskaitās, bet nu jā. Šī diena bija perversību pilna. Hell yeah. BET NE NO MANAS PUSES. tiešām.

Vispār es pēdējā laikā esmu dīvaina. Man bieži trīc ceļi vai rokas un nāk raudiens ne no kā. Piemēram šodien, kad mani ceļi gandrīz dejoja, kad biju ļoti, ļoti priecīga. Un kamols, kura dēļ mana balss bija kā mazai metenītei, kura vēlas no vecākiem izlūgties lielo konču. Manī pašreiz ir ļooti dīvainas sajūtas. No vienas puses es esmu tik laimīga, ka varētu lēkāt un samīļot kādu, bet no otras puses es jūtos fucking slikti, jo nemaz nav forši sabojāt kāda plānus. Damn.

Pagājšnakt aizmigt bija grūti. ļoti. izdevās iemigt tikai ap trijiem naktī skatoties pa logu. Un atkal pārāk dīvains sapnis, kurš šoreiz bija arī pietiekami interesants. Tikai sīkāko es jau esmu paspējusi aizmirst. Tik dīvaini. It kā kāds būtu paņēmis dzēšgumiju un to vienkārši izdzēsis.

Jauku vakaru. Tiešām jauku. (:



One Repuplic - Sicrets.mp3

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru