pirmdiena, janvāris 11, 2010

I love u, like fat kid love cake.

Heej.
O. ir pareģis. Viņš tā teica. Biegās mēs secinājām, ka viņam ir tikai loģiskā domāšana, kuras vietā man ir tizlums. hehe.

JĀ/NĒ
Es esmu gļēva. Man vajag kādu kurš pasaka:
- Izdari to. Mēs dzīvojam tikai vienreiz, turklāt ja tikai pajautāsi tev gabals nenokritīs.
Es pati to ļoti labi zinu, bet man nesanāk sevi piespiest to izdarīt. Lai arī cik funcing ļoti gribētos.

Gribu gulēt. Pirmo reizi es tik ļoti priecājos, ka esmu slinka. Jesjesjes.

Man vajag foršas dziesmeles. Lai ieliktu šufllā un būtu ko kluasīties uz kalna snovojot vienatnē. Haha. Solās būt jautra ekskursija.. mhm..mhm.

Iekrist mīkstajās dūnās. Viņai šodien ir labi. Šodien viņa ir viņa. Un viņa pateicās tiem, kas to saprot un grib, bet pārējie lai iet ellē. Viņa ir laimīga sēžot ar karstu tējas krūzi, mīkstā segā un vērojot vietējā mežiņa apsnigušās galotnes, aiz kurām tiko paslēpusies saule. Debesis ir violeti orandžas, ar zilu fonu.

Tik bieži mēs sakam šos trīs vārdus. Es tevi mīlu. Tā nav mīlestība. Vēl ne. Tās ir simpātijas, tikai kuram lielākas, kuram mazākas. Jā, 11 gadīgi bērnu var mīlēt savu pūkaino kaķi, kas viņu katru dienu sagaida no skolas, mammu, tēti, labāko draudzeni, bet ne puisi. Pilni `draugi` ar sīkajiem pokemoniem, kam pilni profili ar atzīšanos mīlestībā. Pat ja tu viņu tiešām mīlētu, tad diez vai internets ir īstā vieta kur to pateikt. Tas ir nožēlojami, mīļie.

Ja ar mani runā tikai tad, kad kaut ko vajag, tad nebrīnies par manu turpmāko attieksmi. Smiekli nāk, labākais draugs skaitās. Pff.

Sanāca diez gan haotisks raksts, bet pārējais, ko gribēju teikt būs vēlāk.. kaut kad.

Bučas. Bučas.Bučiņāās.
I.


Muse- Undisclosed desires.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru