Man ir piepampusi īkšķa apakša. Nu tā, kas izskatās pēc vistas kājiņām. ;D Sāāp.
Šodien atsitu uz gultas stūra. Peace.
Vēl mani ceļi ir zilumaini, bet tas ir no kalna.
Tagat skatos Ēnu čukstus. Pēdējā sērija ko rādīs. Damn. Žēl.
..katrs ceļojums sākas ar pirmo soli..
Hmm. Pēc šiem vārdiem es aizdomājos. Tik nenozīmīgi vārdi, bet ja ieklausās tajos dziļāk, nevis tikai virspusēji izlasa, var sākt pamatīgi domāt.
Vakarnakt sāku lasīt grāmatu Zilie putni. Diezgan forša sākumam.
Šodien bēniņos atradu foršus krāmiņus. Hell yeah. Atgriež vecās, jaukās atmiņas.
-Atnes māsai tomātu.
-Bet viņa jau vakar ēda!!
-Nu un? Tu jau vakar elpoji, šodien neelpo!
Haah. Tas bija tik smieklīgi. Man garšo tomāti. lalala. Un kā S. bērnībā manus garos matus apšņikāja līdz ausīm. Tad man bija divas peļastes.
Es rīt braucu peldēt, bet man nemaz tik ļoti negribas. Braucu tikai S. dēļ.
Esmu ieķērusies līdz savām sasodītajām peļastēm. Vienkāršāk sakot - līdz ausīm. Manā vēderā ir nu tīīīk daudz tauriņu. Jūtos kā prieka piebāzts hēlija balons, kas tūlīt pacelsies debesīs.
..It's cold and loveless..
Kā es gribētu tagat iebāzt degunu starp hiacinšu ziediņiem. mm. Pat sareibst galva to iedomājoties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru