Ir tik neizsakāmi laba sajūta, ka tu apzināti kaut kur krīti, kaut vai tikai metru. Un tad piezemējies ūdenī, un krīti lejup, arvien dziļāk un dziļāk ūdenī. āh. Es gribu nolekt no klints ūdenī. Niršana no klintīm. Jā. Tik ļoti gribu.
Gribu pārvākties pie tēta. Tad viņi varēs dzīvot kā pansionātā, un vismaz varēs turpināt komandēt tos abus, nevis mani. Un vēl saka, ka es esmu izlaists skuķis. Paši to tik vien zin, kā sūdzēties pat manām atzīmēm, bet palīdzēt pat netaisās. Šodien kārtējo reizi piespieda vilties mani mājās, histēriski bļaujot klausulē. Nu damn. Un mājās, kad gribēju piespiedu kārtā tīrīt istabu, kliedza lai beidzu taisīt troksni. KO TIE PIEAUGUŠIE ĪSTI GRIB? M? Jā, sanāca neloģiski, bet nu whatewer..
Pēdējās dienās es esmu sākusi klausīties klaviermūziku. Arī tagat. Tik ļoti nomierina un.. ah.. es pat nevaru pateikt. I'm inlove.
Šķirstu VOGUE un skatos dažas no patiesi foršajām bildēm.
Atradu pāris ļoti jaukas bildes. Internetā. Atgādina visu kas ir bijis, un ko nespēšu piedot pat saviem labākajiem draugiem. Vismaz ne tuvāko gadu laikā.
Liels paldies K., ka izvilka mani no bezdibeņa.
Noslauku asaras un eju ārā. Netaisos sēdēt šajās sienās.
Debussy - Clair de lune.mp3
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru